IEDVESMAS BLOGS: Intervija ar šuvēju-blogeri Innu Kopicu
15.01.2016Blogā Inna gan daļas ar saviem šūšanas sasniegumiem un problēmām, kas jāpārvar tiem, kas iecerējuši būt profesionāļi, gan publicē skaistas bildes no fotosesijām ar gataviem apģērbiem un somām, gan arī nedaudz pieskaras personīgākiem tematiem un pārdzīvojumiem, ar ko nākas saskarties ceļā uz savu sapņu piepildīšanu. Blogs ir cienīgs, lai to sauktu par “Iedvesmas blogu” - tajā atklājas virzība uz profesionāliem sasniegumiem, kaislība uz izcilu rezultātu un dzīves skaistuma apzināšanos.
Kā apguvāt šūšanas prasmes? Ādas šūšanu?
1) Šuju es tik ilgi, cik sevi atceros. Liekas, ka no gadiem pieciem, jo skolā vēl negāju. Pirmie mani darbi bija drēbītes lellēm. Varēju caurām dienām sēdēt un knibināties gar auduma gabaliņiem un meistarot jaunas un jaunas štātes savām lellēm. Un liels paldies mammai, ka pamanīja un respektēja manu aizraušanos un nopirka man šujmašīnu. Un tad pamazām sāku šūt drēbes ne tikai lellēm, bet mēģināju šūt arī sev un vēlāk arī savām draudzenēm. Ļoti labi atceros savus pirmos svārkus, ko uzšuvu no palaga un ļoti lepojos ar sevi(audumi tajā laikā bija ne pārāk lielā izvēlē un iegādāties tos bija arī diezgan grūti).
Pamazām es pašmācības ceļā apguvu gandrīz visu. Vēl arī pirmie žurnāli “Burda”, kas bija tāds dārgums un retums - pateicoties tiem es iemācījos ļoti daudz. Atceros, ka stundām tos pētiju, katru sīkākp detaļu, mēģināju saprast kā to šuj un šuvu vienu modeli vairākas reizes, kamēr rezultāts mani apmierināja. Var teikt, ka pamatā šūšanu apguvu pašmācības ceļā. Vēl jāpiemin, ka man bija jauka paziņa, profesionāla šuvēja, kura palīdzēja man saprast niances, ko nebiju apguvusi. Vēlāk gāju kursos, taču tajos neiemācīja neko, ko es nebūtu pratusi līdz šim. Pabeidzu arī Konstantina Bogomolova imidža skolu.
Strādāt ar ādu sāku pirms trīs gadiem, iedvesmojoties no šajā brīnišķīgā bloga ieraudzītās somas http://radosapuse.blogspot.com/2013_01_01_archive.html . Un tā kā somas pēc apģērbu šūšanas ir mana otra vājība, es nolēmu pamēģināt. Tas mani aizrāva tik ļoti, ka sāku šūt vēl un vēl, tā arī draudzenes tika pie jaunām somām. Nolēmu iegādāties šujmašīnu ādas šūšanai. Sākumā bija doma šūt somas tikai sev, bet realizējamo ideju ir tik daudz, ka pati nekādīgi nespēšu izmantot visas sašūtās somas! Darbs ar ādu ir patiešām aizraujošs - āda ir tik neparast materiāls, katram gabaliņam ir savs raksturs, dažreiz tas pats pasaka priekšā, kas no tā taps. Taču strādāt ar ādu nav viegli, jo kļūdas tā nepiedod, tādēļ process ir diezgan lēns un steigties nedrīkst.
Cik daudz laika ikdienā pavadat šujot? Vai tā ir pilna diena vai, iespējams, pat vairāk?
Visu laiku šūšana bija tikai kā hobijs un šuvu tikai brīvdienās vai pēc darba. Bet kopš pagājušā gada es nolēmu mainīt savu dzīvi un mēģināt sirdslietu padarīt par savu ikdienas nodarbošanos. Par laiku grūti teikt, jo dažreiz , aizraujoties, varu šūt neapstājoties gandrīz diennakti, bet dažreiz mūza mazliet atpūšas un tad nešuju nemaz. Arī sliktā garastāvoklī labāk neķeros klāt šūšanai, jo tādos gadījumos bieži kaut kas noiet greizi.
Kādi no darbiem Jums visvairāk palikuši atmiņā? Vai bijuši kādi īpaši pasūtījumi?
Jāatzīšt, ka īpaši man ir visi darbi, jo katrā ielieku daļiņu no sevis un visu, ko protu. Un redzēt laimīgas sejas un prieku acīs! Bet patiešām īpašs man vienmēr ir darbs pie kāzu kleitu radīšanas.
.jpg "20160111_194742 (1).jpg")
Vai šujat arī sev un saviem ģimenes locekļiem?
Sev šuju gandrīz visu, bet vīrieškārtas ģimenes locekļiem nav tā paveicies. Man vairāk patīk šūt sieviešu apģērbu.
Kā radās ideja par šūšanas blogu?
Ideja par savu blogu radās pateicoties šī burvīgā bloga īpašniecei un viņas palīdzībai: http://wonderosa.net/ . Man patīk skatīties, kā šuj citi, tāpat man patīk dalīties ar saviem darbiem un sasniegumiem, taču sākumā ļoti šaubījos un ilgi domāju, vai pašai kas sanāks. Bet tagad saprotu, ka tas bija pareizs lēmums. Latvijā tiešām ir ļoti maz šūšanas blogu, sākumā vairāk iedvesmojos no Krievijas un ASV rokdarbnieču blogiem.
Ar ko nodarbojāties pirms sākāt aktīvi šūt?
Pirms sākt aktīvi šūt, kaut-gan liekas, ka aktīvi šuju visu mūžu, darbojos tirdzniecības nozarē.
Kādi stili Jums ir tuvāki? Varbūt dizaineri, no kuriem iedvesmojaties?
Man pašai laikam tuvāks klasisks un sievišķīgs stils, svārki, kleitas. Dievinu kuplus svārkus! Bet man ir interesanti šūt pilnīgi visu un jo neparastāka ir ideja, jo interesantāk to realizēt. No dizaineriem pirmajā vietā ir Cristian Dior! Liekas, ka kopš viņa nekas skaistāks un sievišķīgāks vairs nav izdomāts.
.JPG "soma_audumi_lv")
9)Mūsdienās veikalos var nopirkt itin visu. Kāpēc cilvēki izvēlās šuvēju pakalpojumu un darina individuālus tērpus? Lielākoties tas izmaksā pat vairāk, nekā iegādāties gatavu apģērbu veikalā. Vai mūsdienās tiek novērtēts šuvēju darbs?
Uz šo jautājumu noteikti labāk spētu atbildētu tie, kas pasūta apģērbu pie šuvējas. Es domāju, ka tā var iegūt ko personisku, radītu tieši Tev, pielāgotu tieši Tavam augumam un prasībām, kvalitatīvu un arī atšķirīgu. Ir arī cilvēku kategorija, kuriem vienkārši patīk gan apģērba tapšanas process, patīk audumi. Viņus aizrauj ideja, ka tērpu var izdomāt un izveidot pats. Ir tikai normāli, ka tas maksā dārgā, nevar gribēt, lai darbs, kurā ielikts tik daudz laika, enerģijas, spēka, pacietības, kur katrs auduma gabaliņš un vīlīte ir ar šuvējas rokām apčubināta un samīļota, maksās tikpat, kā kādas lielas rūpnīcas konvejerā šūts apģērbs. Taču es noteikti negribu teikt, ka Ķīnas vai kādas citas valsts rūpnīcas ražots apģērbs ir slikts un visiem jāskrien pie dizaineriem vai šuvējām. Noteikti nē! Es tikai gribu, lai cilvēki saprot, ka tas vienkārši nevar būt lētāk! Visciniskākā atbilde no nebūt ne nabadzīgākā cilvēka uz manu jautājumu, kāpēc viņa domā, ka šuvējām jāpelna stipri zem iztikas minimuma, bija - "bet daudzi jau tā strādā" un tas ir ļoti skumji.
Nu un kā var nešūt, ja tagad ir tāds bagātīgs audumu piedāvājums!
10) Kur meklējat iedvesmu? Kā izdomājat, kādus tērpus šūt. Kur smeļaties idejas, dizainus?
Iedvesma – tā ir visur! Garamgājējos, modes skatēs, blogos, žurnālos - šķiet, ka pilnīgi visur. Dažreiz audums pats pasaka priekšā, kas no viņa ir jāšuj. Dažreiz, vienkārši sēžot un dzerot kafiju, galvā rodas kāda ideja un es skrienu meklēt papīru un zīmuli, lai to ātri piefiksētu, lai nepazūd.
AUDUMI.LV draugiem Inna Kopica novēl nebaidīties.
Ja, sākumā sabojāsi audumu, ja varbūt nesanāks kā iecerēts, nekas – bez tā nekas nav iespējams. Mēģini, griez, ārdi vaļā kaut 100 reizes, paraudi, nomet zemē, tad pacel un mēģini atkal. Nebaidies un tad noteikti viss sanāks!
